Francija

Francijas Republika République française
Karogs Ģerbonis
Devīze: "Liberté, Égalité, Fraternité"
Himna:  La Marseillaise Marseljēza
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Parīze 48°52′N 2°19′E / 48.867°N 2.317°E / 48.867; 2.317
Valsts valodas		franču valoda
Etniskās grupas		franči, arābi
Valdība		Unitāra pusprezidentāla republika
-	Prezidents	Emanuels Makrons
-	Premjerministrs	Gabriels Atāls
Izveidošana
-	Franku valsts	486. gadā
-	Rietumfranku valsts	843. gada 10. augustā
-	Francijas Karaliste	987. gada 3. jūlijā
-	Bastīlijas ieņemšana	1789. gada 14. jūlijā
-	Francijas Pirmā republika	1792. gada 22. septembrī
-	Francijas Piektā republika	1958. gada 4. oktobrī
Iestāšanās ES		1957. gada 25. martā
Platība
-	Kopā	674,843 km² (40.)
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2011. gadā	65 821 885[1] (20.)
-	Blīvums	116/km² (89.)
IKP (PPP)		2010. gada aprēķins
-	Kopā	$2,146 triljoni[2]
-	Uz iedzīvotāju	$34 092[2]
Džini koef. (2008)		32,7
TAI (2021)		▲ 0,903[3] (ļoti augsts) (28.)
Valūta		eiro, Klusā okeāna franks (EUR, XPF)
Laika josla		CET (UTC+1)
-	Vasarā (DST)	CEST (UTC+2)
Interneta domēns		.fr
ISO 3166-1 kods		250 / FRA / FR
Tālsarunu kods		+33

Francija (franču: France, izrunā: [fʁɑ̃s]), oficiāli Francijas Republika (République française, [ʁepyblik fʁɑ̃sɛz]), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.^{[P 1]} Francijas Eiropas daļa robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Monako, Spāniju un Andoru. Dienvidos to apskalo Vidusjūra, rietumos — Biskajas līcis (Atlantijas okeāns), bet ziemeļos — Ziemeļjūra. Franciju no Apvienotās Karalistes šķir Lamanša šaurums, zem kura atrodas tunelis, kas savieno abas valstis. Francijas kontrolē ir arī Korsikas sala Vidusjūrā un vairākas citas mazākas piekrastes salas. Francijas aizjūras departamenti robežojas ar Brazīliju, Surinamu (Franču Gviāna) un ar Nīderlandes pakļautībā esošo Sintmārtenu (Senmartēna). Paši francūži savu valsti bieži dēvē par L’Hexagone (Sešstūri), jo tā pēc kontūras atgādina šo ģeometrisko figūru.

Francija kopš 17. gadsimta beigām ir viena no pasaules lielvarām. 18. un 19. gadsimtā tā kļuva par koloniālu impēriju. Tai piederēja aizjūras teritorijas Rietumāfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Mazajās Antiļu salās. Francija 1957. gada 25. martā bija viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. No visām Eiropas Savienības valstīm tā pēc platības ir vislielākā. Tā ir arī viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dibinātājvalstīm, kā arī NATO un G7 locekle, tā ir arī viena no piecām pastāvīgajām ANO Drošības Padomes loceklēm. Francija ir viena no septiņām pasaules valstīm, kurām ir legāli kodolieroči, kā arī tajā atrodas daudzas atomelektrostacijas. Francija ir unitāra pusprezidentāla republika.

Francijas galvaspilsēta ir Parīze. Valstī ir arī daudzas citas vēsturiskas un ievērojamas pilsētas. Nozīmīgākās no tām ir Nica, Marseļa, Bordo, Lille, Liona, Tulūza, Strasbūra un Nante. Francija ir tūristu visiecienītākā valsts. Katru gadu to apmeklē vidēji 82 miljoni tūristu.^[4] Francijā ir daudzi pieminekļi, celtnes un citas ievērojamas apskates vietas, kā, piemēram, Luvra, Eifeļa tornis, Triumfa arka, Versaļas pils, Parīzes Dievmātes katedrāle, un Monsoro pils. Administratīvi Francija sīkāk tiek iedalīta reģionos un departamentos.

1. ↑ (franciski) Francijas valdība INSEE. «Bilan démographique 2010». Skatīts: 2011-01-20.
2. ↑ ^{2,0 2,1} (angliski) «France». International Monetary Fund. Skatīts: 2011-02-20.
3. ↑ (angliski) «Human Development Report 2009». The United Nations. Skatīts: 2009-10-05.
4. ↑ (franciski) «Le tourisme international en France en 2007» (PDF). Direction du Tourisme (French government's tourism agency). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-06-24. Skatīts: 2008-06-05.

Kļūda atsaucē: Grupai "P" pastāv <ref> iezīmes, bet nav atrodama atbilstoša <references group="P"/> iezīme