ISO 639-3

ISO 639-3 (ISO 639-3:2007) ir starptautisks valodu kodu stantarts. Tas ir viens no ISO 639 grupas standartiem un apraksta trīsburtu kodus valodu identificēšanai. Šis standarts paplašina ISO 639-2 trīsburtu kodu apjomu, lai aptvertu visas zināmās dabīgās valodas. Standarts pirmoreiz tika publicēts 2007.g. 5.februārī.[1]

Standarts paredzēts plašai lietošanai darosistēmās, kurās nepieciešams daudzu valodu atbalsts. Tas piedāvā visplašāko valodu uzskaitījumu, ieskaitot visas dzīvās un mirušās, senās un mākslīgās, ar un bez rakstības.[1] Standartā tomēr nav iekļautas rekonstruētās valodas, tādas kā protoindoeiropiešu valoda.[2]

ISO 639-3 iekļauj sevī ISO 639-1 standartu un ISO 639-2 individuālo valodu kodus. Šie standarti vairāk ir orientēti uz pasaules galvenajām valodām. Gadījumos, kad standartā ISO 639-2 valodai ir B un T kodi, ISO 639-3 lieto T kodu.

Piemēri:

valoda 639-1 639-2 (B/T) tips 639-3
Latviešu lv lav individuālā lav
Vācu de ger/deu individuālā deu
Arābu ar ara makrovaloda arb + vairāki citi
Miņnaņa (zh-min-nan) individuālā nan

Standartā uz šo brīdi ir iekļauti 7589 kodi[3]. Valodu saraksts ir balstīts uz vairākiem avotiem:

  1. 1,0 1,1 ISO 639-3 statuss un apraksts (iso.org)
  2. «Types of individual languages - Ancient languages (sil.org)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2008. gada 1. jūlijā.
  3. «ISO 639-3 Code Set». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 1. jūlijā.

From Wikipedia, the free encyclopedia · View on Wikipedia

Developed by Nelliwinne