 | Šajā rakstā ir pārāk maz vikisaišu. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, saliekot tajā saites uz citiem rakstiem. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 Dienvidigauņu valodas izplatība, leivi redzami Latvijas ziemeļaustrumos | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
|---|---|
 Latvija | |
| Valodas | |
| igauņu valoda, latviešu valoda | |
| Reliģijas | |
| luterānisms | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| citas Baltijas somu tautas | |
Leivi, arī Vidzemes igauņi,[1] (igauņu: leivud, Koiva maarahvas — 'Gaujas igauņi') līdzās luciem ir viena no divām izzudušām igauņu valodas salām Latvijas teritorijā.
Leivu pēcteči, kas vēl pratuši šo valodu (Kārlis Būmanis, Antons Boks, Artūrs Pētersons u.c.) bijuši atrodami vēl 20. gadsimta 60. gados Alūksnes rajona Ilzenes pagastā.[2]
- ↑ Laimute Balode. «Vēlreiz par potenciālajiem somugrismiem (pēc Latvijas vietvārdu vārdnīca. Pilaci–Pracapole materiāliem)». Helsinku Universitāte, Slāvistikas un baltistikas katedra. Skatīts: 2014-08-21.
Šajā vietvārdu sējumā ir arī vairāki cilmes ziņā somugriski apdzīvotu vietu nosaukumi (oikonīmi) un mikrotoponīmi. Tie ir gan seni lībiešu cilmes vārdi, gan derivāti no Vidzemes igauņu (tā saucamo leivu) valodas, gan Igaunijas pierobežas aizguvumi.
- ↑ «Ilzenes vēsture». aluksne.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2014-08-21.
Viena no versijām stāsta, ka lībieši no Kurzemes, glābdamies no mēra uz Ilzeni nākuši pa Gauju un pēc tam pa Melnupi. (..) Līvu (leivu) valoda kā valoda sāka izzust 20.gs. vidū, sakarā ar ražošanas attīstību. Vēl līdz pat 20.gs. 60-tajiem gadiem Ilzenē bijuši līvu pēcteči, kas pratuši šo valodu: Būmanis Kārlis, Boks Antons, Pētersons Artūrs u.c., bet viņu vecvecāki līdz 20.gs. 20-tajiem gadiem sarunājušies tikai līvu valodā.